Sestdienas, 20. marta, naktī Kvebekā 120 tūkstoši fanu lika kust Red Bull Crashed Ice Pasaules čempionāta ledum, kad Kvebekas posmu uzvarēja kanādietis Kails Kroksals (Kyle Croxall). Otrais Kvebekā bija Minhenes posma uzvarētājs vācietis Martins Niefnekers (Martin Niefnecker), kas kopvērtējumā ļāva viņam iegūt Red Bull Crashed Ice 2010. gada čempiona titulu. Kā ziņots iepriekš, Latvijas komanda: Dāvis Paipa, Ivans Kokins un Laila Dekmeijere-Trigubova finālā neiekļuva, jo kvalifikācijā vajadzēja uzrādīt vienu no 64 labākajiem laikiem kungiem un vienu no 16 ātrākajiem dāmām. Pēc kvalifikācijas, kas notika piektdien, Laila palika 18. no 25 sievietēm, Ivans 68. un Dāvis 94. no 107 vīriešiem. Pusfinālā no sacensībām nācās izstāties arī Red Bull Crashed Ice leģendai – zviedram Džasperam Felderam (jasper Felder), jo viņš krita un pamatīgi savainoja plecu- vīriešu nobraucienos ātrums trasē pārsniedza 60 kilometrus stundā, tāpēc tuvāk finālam kritieni kļuva arvien bīstamāki. Sacensības tiešraidē varēja vērot www.redbull.lv, bet tiešraides ierakstu skatieties svētdien, plkst 21.00 TV6.
TV ekrānā mūsējos gan tomēr redzēsim, jo Latvijas karogu fināla sacensību sākumā pa trasi lejā nesīs Dāvis Paipa, Ivans brīvprātīgi pieteicās nest Nīderlandes karogu, bet ASV karogu plivinās Amerikas latvietis Kārlis Zirnis, kas pa šīm Kvebekā pavadītajām dienām jau kļuvis labs paziņa mūsu sportistiem.
550 metrus garā Kvebekas trase ar 40 grādu kritumu bija pilna ar asiem pagriezieniem un šķēršļiem, kam jāpārlec pāri. Taču abosulūti visi sportisti bija sajūsmā par šo izaicinājumu, bet skatītāji Kvebekas vecpilsētas ielās uzgavilēja katram palēcienam un virāžai. „Atmosfēra bija vienkārši neticama. Ar taktiku vien šajās sacensībās nepietika, lai uzrādītu labu rezultātu. Palēcieni un sasitumi šeit pieder pie lietas,” laimīgs pēc gūtās uzvaras bija Niefnekers. Tā kā Red Bull Crashed Ice pirmo reizi ieguvis Pasaules čempionāta godu, viņam tiek arī pats pirmais čempiona tituls šajā trakajā sporta veidā. Arī Latvijas komanda mājās brauc ar labām emocijām, taču nelielām skumjām un lielu lielu cerību, ka būs iespēja piedalīties arī nākamgad.
Komentāri
Pievieno komentāru